Definify.com
Definition 2024
obfirmaturus
obfirmaturus
Latin
Participle
obfirmātūrus m (feminine obfirmātūra, neuter obfirmātūrum); first/second declension
- Alternative form of offirmāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obfirmātūrus | obfirmātūra | obfirmātūrum | obfirmātūrī | obfirmātūrae | obfirmātūra | |
| genitive | obfirmātūrī | obfirmātūrae | obfirmātūrī | obfirmātūrōrum | obfirmātūrārum | obfirmātūrōrum | |
| dative | obfirmātūrō | obfirmātūrō | obfirmātūrīs | ||||
| accusative | obfirmātūrum | obfirmātūram | obfirmātūrum | obfirmātūrōs | obfirmātūrās | obfirmātūra | |
| ablative | obfirmātūrō | obfirmātūrā | obfirmātūrō | obfirmātūrīs | |||
| vocative | obfirmātūre | obfirmātūra | obfirmātūrum | obfirmātūrī | obfirmātūrae | obfirmātūra | |