Definify.com
Definition 2024
obfirmatus
obfirmatus
Latin
Participle
obfirmātus m (feminine obfirmāta, neuter obfirmātum); first/second declension
- Alternative form of offirmātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obfirmātus | obfirmāta | obfirmātum | obfirmātī | obfirmātae | obfirmāta | |
| genitive | obfirmātī | obfirmātae | obfirmātī | obfirmātōrum | obfirmātārum | obfirmātōrum | |
| dative | obfirmātō | obfirmātō | obfirmātīs | ||||
| accusative | obfirmātum | obfirmātam | obfirmātum | obfirmātōs | obfirmātās | obfirmāta | |
| ablative | obfirmātō | obfirmātā | obfirmātō | obfirmātīs | |||
| vocative | obfirmāte | obfirmāta | obfirmātum | obfirmātī | obfirmātae | obfirmāta | |