Definify.com
Definition 2025
oblectatus
oblectatus
Latin
Participle
oblectātus m (feminine oblectāta, neuter oblectātum); first/second declension
- entertained, delighted, having been amused.
- having passed the time agreeably.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | oblectātus | oblectāta | oblectātum | oblectātī | oblectātae | oblectāta | |
| genitive | oblectātī | oblectātae | oblectātī | oblectātōrum | oblectātārum | oblectātōrum | |
| dative | oblectātō | oblectātō | oblectātīs | ||||
| accusative | oblectātum | oblectātam | oblectātum | oblectātōs | oblectātās | oblectāta | |
| ablative | oblectātō | oblectātā | oblectātō | oblectātīs | |||
| vocative | oblectāte | oblectāta | oblectātum | oblectātī | oblectātae | oblectāta | |