Definify.com
Definition 2024
oboediturus
oboediturus
Latin
Participle
oboedītūrus m (feminine oboedītūra, neuter oboedītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | oboedītūrus | oboedītūra | oboedītūrum | oboedītūrī | oboedītūrae | oboedītūra | |
| genitive | oboedītūrī | oboedītūrae | oboedītūrī | oboedītūrōrum | oboedītūrārum | oboedītūrōrum | |
| dative | oboedītūrō | oboedītūrō | oboedītūrīs | ||||
| accusative | oboedītūrum | oboedītūram | oboedītūrum | oboedītūrōs | oboedītūrās | oboedītūra | |
| ablative | oboedītūrō | oboedītūrā | oboedītūrō | oboedītūrīs | |||
| vocative | oboedītūre | oboedītūra | oboedītūrum | oboedītūrī | oboedītūrae | oboedītūra | |