Definify.com
Definition 2024
obovatus
obovatus
Latin
Adjective
obovātus m (feminine obovāta, neuter obovātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obovātus | obovāta | obovātum | obovātī | obovātae | obovāta | |
| genitive | obovātī | obovātae | obovātī | obovātōrum | obovātārum | obovātōrum | |
| dative | obovātō | obovātō | obovātīs | ||||
| accusative | obovātum | obovātam | obovātum | obovātōs | obovātās | obovāta | |
| ablative | obovātō | obovātā | obovātō | obovātīs | |||
| vocative | obovāte | obovāta | obovātum | obovātī | obovātae | obovāta | |