Definify.com
Definition 2025
obscuraturus
obscuraturus
Latin
Participle
obscūrātūrus m (feminine obscūrātūra, neuter obscūrātūrum); first/second declension
- about to darken
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obscūrātūrus | obscūrātūra | obscūrātūrum | obscūrātūrī | obscūrātūrae | obscūrātūra | |
| genitive | obscūrātūrī | obscūrātūrae | obscūrātūrī | obscūrātūrōrum | obscūrātūrārum | obscūrātūrōrum | |
| dative | obscūrātūrō | obscūrātūrō | obscūrātūrīs | ||||
| accusative | obscūrātūrum | obscūrātūram | obscūrātūrum | obscūrātūrōs | obscūrātūrās | obscūrātūra | |
| ablative | obscūrātūrō | obscūrātūrā | obscūrātūrō | obscūrātūrīs | |||
| vocative | obscūrātūre | obscūrātūra | obscūrātūrum | obscūrātūrī | obscūrātūrae | obscūrātūra | |