Definify.com
Definition 2025
obsecratus
obsecratus
Latin
Participle
obsecrātus m (feminine obsecrāta, neuter obsecrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obsecrātus | obsecrāta | obsecrātum | obsecrātī | obsecrātae | obsecrāta | |
| genitive | obsecrātī | obsecrātae | obsecrātī | obsecrātōrum | obsecrātārum | obsecrātōrum | |
| dative | obsecrātō | obsecrātō | obsecrātīs | ||||
| accusative | obsecrātum | obsecrātam | obsecrātum | obsecrātōs | obsecrātās | obsecrāta | |
| ablative | obsecrātō | obsecrātā | obsecrātō | obsecrātīs | |||
| vocative | obsecrāte | obsecrāta | obsecrātum | obsecrātī | obsecrātae | obsecrāta | |