Definify.com
Definition 2024
obsoleturus
obsoleturus
Latin
Participle
obsolētūrus m (feminine obsolētūra, neuter obsolētūrum); first/second declension
- about to wear out
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | obsolētūrus | obsolētūra | obsolētūrum | obsolētūrī | obsolētūrae | obsolētūra | |
genitive | obsolētūrī | obsolētūrae | obsolētūrī | obsolētūrōrum | obsolētūrārum | obsolētūrōrum | |
dative | obsolētūrō | obsolētūrō | obsolētūrīs | ||||
accusative | obsolētūrum | obsolētūram | obsolētūrum | obsolētūrōs | obsolētūrās | obsolētūra | |
ablative | obsolētūrō | obsolētūrā | obsolētūrō | obsolētūrīs | |||
vocative | obsolētūre | obsolētūra | obsolētūrum | obsolētūrī | obsolētūrae | obsolētūra |