Definify.com
Definition 2024
obsonaturus
obsonaturus
Latin
Participle
obsōnātūrus m (feminine obsōnātūra, neuter obsōnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obsōnātūrus | obsōnātūra | obsōnātūrum | obsōnātūrī | obsōnātūrae | obsōnātūra | |
| genitive | obsōnātūrī | obsōnātūrae | obsōnātūrī | obsōnātūrōrum | obsōnātūrārum | obsōnātūrōrum | |
| dative | obsōnātūrō | obsōnātūrō | obsōnātūrīs | ||||
| accusative | obsōnātūrum | obsōnātūram | obsōnātūrum | obsōnātūrōs | obsōnātūrās | obsōnātūra | |
| ablative | obsōnātūrō | obsōnātūrā | obsōnātūrō | obsōnātūrīs | |||
| vocative | obsōnātūre | obsōnātūra | obsōnātūrum | obsōnātūrī | obsōnātūrae | obsōnātūra | |