Definify.com
Definition 2024
obsonatus
obsonatus
Latin
Participle
obsōnātus m (feminine obsōnāta, neuter obsōnātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obsōnātus | obsōnāta | obsōnātum | obsōnātī | obsōnātae | obsōnāta | |
| genitive | obsōnātī | obsōnātae | obsōnātī | obsōnātōrum | obsōnātārum | obsōnātōrum | |
| dative | obsōnātō | obsōnātō | obsōnātīs | ||||
| accusative | obsōnātum | obsōnātam | obsōnātum | obsōnātōs | obsōnātās | obsōnāta | |
| ablative | obsōnātō | obsōnātā | obsōnātō | obsōnātīs | |||
| vocative | obsōnāte | obsōnāta | obsōnātum | obsōnātī | obsōnātae | obsōnāta | |
References
- obsonatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press