Definify.com
Definition 2024
obstitus
obstitus
Latin
Adjective
obstītus m (feminine obstīta, neuter obstītum); first/second declension
- Alternative form of obstipus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obstītus | obstīta | obstītum | obstītī | obstītae | obstīta | |
| genitive | obstītī | obstītae | obstītī | obstītōrum | obstītārum | obstītōrum | |
| dative | obstītō | obstītō | obstītīs | ||||
| accusative | obstītum | obstītam | obstītum | obstītōs | obstītās | obstīta | |
| ablative | obstītō | obstītā | obstītō | obstītīs | |||
| vocative | obstīte | obstīta | obstītum | obstītī | obstītae | obstīta | |
References
- obstitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- obstitus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- OBSTITUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)