Definify.com
Definition 2024
obturans
obturans
Latin
Participle
obtūrāns m, f, n (genitive obtūrantis); third declension
- stopping up, blocking up
- assuaging, allaying
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | obtūrāns | obtūrantēs | obtūrantia | ||
| genitive | obtūrantis | obtūrantium | |||
| dative | obtūrantī | obtūrantibus | |||
| accusative | obtūrantem | obtūrāns | obtūrantēs | obtūrantia | |
| ablative | obtūrante, obtūrantī1 | obtūrantibus | |||
| vocative | obtūrāns | obtūrantēs | obtūrantia | ||
1When used purely as an adjective.