Definify.com
Definition 2024
occultaturus
occultaturus
Latin
Participle
occultātūrus m (feminine occultātūra, neuter occultātūrum); first/second declension
- about to conceal
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | occultātūrus | occultātūra | occultātūrum | occultātūrī | occultātūrae | occultātūra | |
| genitive | occultātūrī | occultātūrae | occultātūrī | occultātūrōrum | occultātūrārum | occultātūrōrum | |
| dative | occultātūrō | occultātūrō | occultātūrīs | ||||
| accusative | occultātūrum | occultātūram | occultātūrum | occultātūrōs | occultātūrās | occultātūra | |
| ablative | occultātūrō | occultātūrā | occultātūrō | occultātūrīs | |||
| vocative | occultātūre | occultātūra | occultātūrum | occultātūrī | occultātūrae | occultātūra | |