Definify.com
Definition 2025
operaturus
operaturus
Latin
Participle
operātūrus m (feminine operātūra, neuter operātūrum); first/second declension
- about to work
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | operātūrus | operātūra | operātūrum | operātūrī | operātūrae | operātūra | |
| genitive | operātūrī | operātūrae | operātūrī | operātūrōrum | operātūrārum | operātūrōrum | |
| dative | operātūrō | operātūrō | operātūrīs | ||||
| accusative | operātūrum | operātūram | operātūrum | operātūrōs | operātūrās | operātūra | |
| ablative | operātūrō | operātūrā | operātūrō | operātūrīs | |||
| vocative | operātūre | operātūra | operātūrum | operātūrī | operātūrae | operātūra | |