Definify.com
Definition 2024
ordinatus
ordinatus
Latin
Participle
ōrdinātus m (feminine ōrdināta, neuter ōrdinātum); first/second declension
- arranged, ordered, having been put in order.
- ruled, governed, having been governed.
- ordained, appointed, having been appointed to office.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ōrdinātus | ōrdināta | ōrdinātum | ōrdinātī | ōrdinātae | ōrdināta | |
| genitive | ōrdinātī | ōrdinātae | ōrdinātī | ōrdinātōrum | ōrdinātārum | ōrdinātōrum | |
| dative | ōrdinātō | ōrdinātō | ōrdinātīs | ||||
| accusative | ōrdinātum | ōrdinātam | ōrdinātum | ōrdinātōs | ōrdinātās | ōrdināta | |
| ablative | ōrdinātō | ōrdinātā | ōrdinātō | ōrdinātīs | |||
| vocative | ōrdināte | ōrdināta | ōrdinātum | ōrdinātī | ōrdinātae | ōrdināta | |
References
- ordinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ordinatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- ORDINATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “ordinatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.