Definify.com
Definition 2024
originalis
originalis
Latin
Adjective
orīginālis m, f (neuter orīgināle); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | orīginālis | orīgināle | orīginālēs | orīginālia | |
| genitive | orīginālis | orīginālium | |||
| dative | orīginālī | orīginālibus | |||
| accusative | orīginālem | orīgināle | orīginālēs | orīginālia | |
| ablative | orīginālī | orīginālibus | |||
| vocative | orīginālis | orīgināle | orīginālēs | orīginālia | |
References
- originalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ORIGINALIS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “originalis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.