Definify.com

Definition 2024


pancturus

pancturus

Latin

Participle

panctūrus m (feminine panctūra, neuter panctūrum); first/second declension

  1. about to fasten

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative panctūrus panctūra panctūrum panctūrī panctūrae panctūra
genitive panctūrī panctūrae panctūrī panctūrōrum panctūrārum panctūrōrum
dative panctūrō panctūrō panctūrīs
accusative panctūrum panctūram panctūrum panctūrōs panctūrās panctūra
ablative panctūrō panctūrā panctūrō panctūrīs
vocative panctūre panctūra panctūrum panctūrī panctūrae panctūra