Definify.com
Definition 2025
pavoninus
pavoninus
Latin
Adjective
pāvōnīnus m (feminine pāvōnīna, neuter pāvōnīnum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pāvōnīnus | pāvōnīna | pāvōnīnum | pāvōnīnī | pāvōnīnae | pāvōnīna | |
| genitive | pāvōnīnī | pāvōnīnae | pāvōnīnī | pāvōnīnōrum | pāvōnīnārum | pāvōnīnōrum | |
| dative | pāvōnīnō | pāvōnīnō | pāvōnīnīs | ||||
| accusative | pāvōnīnum | pāvōnīnam | pāvōnīnum | pāvōnīnōs | pāvōnīnās | pāvōnīna | |
| ablative | pāvōnīnō | pāvōnīnā | pāvōnīnō | pāvōnīnīs | |||
| vocative | pāvōnīne | pāvōnīna | pāvōnīnum | pāvōnīnī | pāvōnīnae | pāvōnīna | |
Related terms
Descendants
- English: pavonine
References
- pavoninus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “pavoninus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.