Definify.com
Definition 2025
pensitaturus
pensitaturus
Latin
Participle
pensitātūrus m (feminine pensitātūra, neuter pensitātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pensitātūrus | pensitātūra | pensitātūrum | pensitātūrī | pensitātūrae | pensitātūra | |
| genitive | pensitātūrī | pensitātūrae | pensitātūrī | pensitātūrōrum | pensitātūrārum | pensitātūrōrum | |
| dative | pensitātūrō | pensitātūrō | pensitātūrīs | ||||
| accusative | pensitātūrum | pensitātūram | pensitātūrum | pensitātūrōs | pensitātūrās | pensitātūra | |
| ablative | pensitātūrō | pensitātūrā | pensitātūrō | pensitātūrīs | |||
| vocative | pensitātūre | pensitātūra | pensitātūrum | pensitātūrī | pensitātūrae | pensitātūra | |