Definify.com
Definition 2024
permoniturus
permoniturus
Latin
Participle
permonitūrus m (feminine permonitūra, neuter permonitūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | permonitūrus | permonitūra | permonitūrum | permonitūrī | permonitūrae | permonitūra | |
| genitive | permonitūrī | permonitūrae | permonitūrī | permonitūrōrum | permonitūrārum | permonitūrōrum | |
| dative | permonitūrō | permonitūrō | permonitūrīs | ||||
| accusative | permonitūrum | permonitūram | permonitūrum | permonitūrōs | permonitūrās | permonitūra | |
| ablative | permonitūrō | permonitūrā | permonitūrō | permonitūrīs | |||
| vocative | permonitūre | permonitūra | permonitūrum | permonitūrī | permonitūrae | permonitūra | |