Definify.com
Definition 2024
peroraturus
peroraturus
Latin
Participle
perōrātūrus m (feminine perōrātūra, neuter perōrātūrum); first/second declension
- about to harangue
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | perōrātūrus | perōrātūra | perōrātūrum | perōrātūrī | perōrātūrae | perōrātūra | |
| genitive | perōrātūrī | perōrātūrae | perōrātūrī | perōrātūrōrum | perōrātūrārum | perōrātūrōrum | |
| dative | perōrātūrō | perōrātūrō | perōrātūrīs | ||||
| accusative | perōrātūrum | perōrātūram | perōrātūrum | perōrātūrōs | perōrātūrās | perōrātūra | |
| ablative | perōrātūrō | perōrātūrā | perōrātūrō | perōrātūrīs | |||
| vocative | perōrātūre | perōrātūra | perōrātūrum | perōrātūrī | perōrātūrae | perōrātūra | |