Definify.com
Definition 2025
persoluturus
persoluturus
Latin
Participle
persolūtūrus m (feminine persolūtūra, neuter persolūtūrum); first/second declension
- about to pay
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | persolūtūrus | persolūtūra | persolūtūrum | persolūtūrī | persolūtūrae | persolūtūra | |
| genitive | persolūtūrī | persolūtūrae | persolūtūrī | persolūtūrōrum | persolūtūrārum | persolūtūrōrum | |
| dative | persolūtūrō | persolūtūrō | persolūtūrīs | ||||
| accusative | persolūtūrum | persolūtūram | persolūtūrum | persolūtūrōs | persolūtūrās | persolūtūra | |
| ablative | persolūtūrō | persolūtūrā | persolūtūrō | persolūtūrīs | |||
| vocative | persolūtūre | persolūtūra | persolūtūrum | persolūtūrī | persolūtūrae | persolūtūra | |