Definify.com
Definition 2024
pertemptaturus
pertemptaturus
Latin
Participle
pertemptātūrus m (feminine pertemptātūra, neuter pertemptātūrum); first/second declension
- about to test thoroughly
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pertemptātūrus | pertemptātūra | pertemptātūrum | pertemptātūrī | pertemptātūrae | pertemptātūra | |
| genitive | pertemptātūrī | pertemptātūrae | pertemptātūrī | pertemptātūrōrum | pertemptātūrārum | pertemptātūrōrum | |
| dative | pertemptātūrō | pertemptātūrō | pertemptātūrīs | ||||
| accusative | pertemptātūrum | pertemptātūram | pertemptātūrum | pertemptātūrōs | pertemptātūrās | pertemptātūra | |
| ablative | pertemptātūrō | pertemptātūrā | pertemptātūrō | pertemptātūrīs | |||
| vocative | pertemptātūre | pertemptātūra | pertemptātūrum | pertemptātūrī | pertemptātūrae | pertemptātūra | |