Definify.com
Definition 2024
pertentaturus
pertentaturus
Latin
Participle
pertentātūrus m (feminine pertentātūra, neuter pertentātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pertentātūrus | pertentātūra | pertentātūrum | pertentātūrī | pertentātūrae | pertentātūra | |
| genitive | pertentātūrī | pertentātūrae | pertentātūrī | pertentātūrōrum | pertentātūrārum | pertentātūrōrum | |
| dative | pertentātūrō | pertentātūrō | pertentātūrīs | ||||
| accusative | pertentātūrum | pertentātūram | pertentātūrum | pertentātūrōs | pertentātūrās | pertentātūra | |
| ablative | pertentātūrō | pertentātūrā | pertentātūrō | pertentātūrīs | |||
| vocative | pertentātūre | pertentātūra | pertentātūrum | pertentātūrī | pertentātūrae | pertentātūra | |