Definify.com
Definition 2024
perventurus
perventurus
Latin
Participle
perventūrus m (feminine perventūra, neuter perventūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | perventūrus | perventūra | perventūrum | perventūrī | perventūrae | perventūra | |
| genitive | perventūrī | perventūrae | perventūrī | perventūrōrum | perventūrārum | perventūrōrum | |
| dative | perventūrō | perventūrō | perventūrīs | ||||
| accusative | perventūrum | perventūram | perventūrum | perventūrōs | perventūrās | perventūra | |
| ablative | perventūrō | perventūrā | perventūrō | perventūrīs | |||
| vocative | perventūre | perventūra | perventūrum | perventūrī | perventūrae | perventūra | |