Definify.com
Definition 2024
plenarius
plenarius
Latin
Adjective
plēnārius m (feminine plēnāria, neuter plēnārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | plēnārius | plēnāria | plēnārium | plēnāriī | plēnāriae | plēnāria | |
| genitive | plēnāriī | plēnāriae | plēnāriī | plēnāriōrum | plēnāriārum | plēnāriōrum | |
| dative | plēnāriō | plēnāriō | plēnāriīs | ||||
| accusative | plēnārium | plēnāriam | plēnārium | plēnāriōs | plēnāriās | plēnāria | |
| ablative | plēnāriō | plēnāriā | plēnāriō | plēnāriīs | |||
| vocative | plēnārie | plēnāria | plēnārium | plēnāriī | plēnāriae | plēnāria | |
Related terms
Descendants
References
- PLENARIUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)