Definify.com
Definition 2025
pollicitatus
pollicitatus
Latin
Participle
pollicitātus m (feminine pollicitāta, neuter pollicitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pollicitātus | pollicitāta | pollicitātum | pollicitātī | pollicitātae | pollicitāta | |
| genitive | pollicitātī | pollicitātae | pollicitātī | pollicitātōrum | pollicitātārum | pollicitātōrum | |
| dative | pollicitātō | pollicitātō | pollicitātīs | ||||
| accusative | pollicitātum | pollicitātam | pollicitātum | pollicitātōs | pollicitātās | pollicitāta | |
| ablative | pollicitātō | pollicitātā | pollicitātō | pollicitātīs | |||
| vocative | pollicitāte | pollicitāta | pollicitātum | pollicitātī | pollicitātae | pollicitāta | |