Definify.com
Definition 2024
posthabiturus
posthabiturus
Latin
Participle
posthabitūrus m (feminine posthabitūra, neuter posthabitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | posthabitūrus | posthabitūra | posthabitūrum | posthabitūrī | posthabitūrae | posthabitūra | |
| genitive | posthabitūrī | posthabitūrae | posthabitūrī | posthabitūrōrum | posthabitūrārum | posthabitūrōrum | |
| dative | posthabitūrō | posthabitūrō | posthabitūrīs | ||||
| accusative | posthabitūrum | posthabitūram | posthabitūrum | posthabitūrōs | posthabitūrās | posthabitūra | |
| ablative | posthabitūrō | posthabitūrā | posthabitūrō | posthabitūrīs | |||
| vocative | posthabitūre | posthabitūra | posthabitūrum | posthabitūrī | posthabitūrae | posthabitūra | |