Definify.com
Definition 2024
postulaturus
postulaturus
Latin
Participle
postulātūrus m (feminine postulātūra, neuter postulātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | postulātūrus | postulātūra | postulātūrum | postulātūrī | postulātūrae | postulātūra | |
| genitive | postulātūrī | postulātūrae | postulātūrī | postulātūrōrum | postulātūrārum | postulātūrōrum | |
| dative | postulātūrō | postulātūrō | postulātūrīs | ||||
| accusative | postulātūrum | postulātūram | postulātūrum | postulātūrōs | postulātūrās | postulātūra | |
| ablative | postulātūrō | postulātūrā | postulātūrō | postulātūrīs | |||
| vocative | postulātūre | postulātūra | postulātūrum | postulātūrī | postulātūrae | postulātūra | |