Definify.com

Definition 2024


potentatus

potentatus

Latin

Noun

potentātus m (genitive potentātūs); fourth declension

  1. might, power
  2. rule, dominion, command

Inflection

Fourth declension.

Case Singular Plural
nominative potentātus potentātūs
genitive potentātūs potentātuum
dative potentātuī potentātibus
accusative potentātum potentātūs
ablative potentātū potentātibus
vocative potentātus potentātūs

References