Definify.com
Definition 2025
praelegaturus
praelegaturus
Latin
Participle
praelēgātūrus m (feminine praelēgātūra, neuter praelēgātūrum); first/second declension
- about to bequeath
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praelēgātūrus | praelēgātūra | praelēgātūrum | praelēgātūrī | praelēgātūrae | praelēgātūra | |
| genitive | praelēgātūrī | praelēgātūrae | praelēgātūrī | praelēgātūrōrum | praelēgātūrārum | praelēgātūrōrum | |
| dative | praelēgātūrō | praelēgātūrō | praelēgātūrīs | ||||
| accusative | praelēgātūrum | praelēgātūram | praelēgātūrum | praelēgātūrōs | praelēgātūrās | praelēgātūra | |
| ablative | praelēgātūrō | praelēgātūrā | praelēgātūrō | praelēgātūrīs | |||
| vocative | praelēgātūre | praelēgātūra | praelēgātūrum | praelēgātūrī | praelēgātūrae | praelēgātūra | |