Definify.com
Definition 2025
praelegatus
praelegatus
Latin
Participle
praelēgātus m (feminine praelēgāta, neuter praelēgātum); first/second declension
- bequeathed, having been bequeathed
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praelēgātus | praelēgāta | praelēgātum | praelēgātī | praelēgātae | praelēgāta | |
| genitive | praelēgātī | praelēgātae | praelēgātī | praelēgātōrum | praelēgātārum | praelēgātōrum | |
| dative | praelēgātō | praelēgātō | praelēgātīs | ||||
| accusative | praelēgātum | praelēgātam | praelēgātum | praelēgātōs | praelēgātās | praelēgāta | |
| ablative | praelēgātō | praelēgātā | praelēgātō | praelēgātīs | |||
| vocative | praelēgāte | praelēgāta | praelēgātum | praelēgātī | praelēgātae | praelēgāta | |