Definify.com
Definition 2024
pratis
pratis
See also: pratīs
Latvian
Participle
pratis (def. pratušais)
- having known how to, having been able to; indefinite past active participle of prast
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of pratis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | pratis | pratuši | pratusi | pratušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | pratušu | pratušus | pratušu | pratušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | pratuša | pratušu | pratušas | pratušu | |||||
| dative (datīvs) | pratušam | pratušiem | pratušai | pratušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | pratušu | pratušiem | pratušu | pratušām | |||||
| locative (lokatīvs) | pratušā | pratušos | pratušā | pratušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||