Definify.com
Definition 2024
primitivus
primitivus
Latin
Adjective
prīmitīvus m (feminine prīmitīva, neuter prīmitīvum); first/second declension
- primitive (first of its kind)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prīmitīvus | prīmitīva | prīmitīvum | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva | |
| genitive | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīvī | prīmitīvōrum | prīmitīvārum | prīmitīvōrum | |
| dative | prīmitīvō | prīmitīvō | prīmitīvīs | ||||
| accusative | prīmitīvum | prīmitīvam | prīmitīvum | prīmitīvōs | prīmitīvās | prīmitīva | |
| ablative | prīmitīvō | prīmitīvā | prīmitīvō | prīmitīvīs | |||
| vocative | prīmitīve | prīmitīva | prīmitīvum | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva | |
References
- primitivus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- PRIMITIVUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “primitivus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.