Definify.com
Definition 2024
prodicturus
prodicturus
Latin
Participle
prōdīctūrus m (feminine prōdīctūra, neuter prōdīctūrum); first/second declension
- about to defer
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōdīctūrus | prōdīctūra | prōdīctūrum | prōdīctūrī | prōdīctūrae | prōdīctūra | |
| genitive | prōdīctūrī | prōdīctūrae | prōdīctūrī | prōdīctūrōrum | prōdīctūrārum | prōdīctūrōrum | |
| dative | prōdīctūrō | prōdīctūrō | prōdīctūrīs | ||||
| accusative | prōdīctūrum | prōdīctūram | prōdīctūrum | prōdīctūrōs | prōdīctūrās | prōdīctūra | |
| ablative | prōdīctūrō | prōdīctūrā | prōdīctūrō | prōdīctūrīs | |||
| vocative | prōdīctūre | prōdīctūra | prōdīctūrum | prōdīctūrī | prōdīctūrae | prōdīctūra | |