Definify.com
Definition 2024
profanaturus
profanaturus
Latin
Participle
profānātūrus m (feminine profānātūra, neuter profānātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | profānātūrus | profānātūra | profānātūrum | profānātūrī | profānātūrae | profānātūra | |
| genitive | profānātūrī | profānātūrae | profānātūrī | profānātūrōrum | profānātūrārum | profānātūrōrum | |
| dative | profānātūrō | profānātūrō | profānātūrīs | ||||
| accusative | profānātūrum | profānātūram | profānātūrum | profānātūrōs | profānātūrās | profānātūra | |
| ablative | profānātūrō | profānātūrā | profānātūrō | profānātūrīs | |||
| vocative | profānātūre | profānātūra | profānātūrum | profānātūrī | profānātūrae | profānātūra | |