Definify.com
Definition 2024
rātens
rātens
Latvian
Adjective
rātens (def. rātenais, comp. rātenāks, sup. visrātenākais; adv. rāteni)
- (dialectal) obedient, well-behaved; alternative form of rātns
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of rātens
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | rātens | rāteni | rātena | rātenas | |||||
accusative (akuzatīvs) | rātenu | rātenus | rātenu | rātenas | |||||
genitive (ģenitīvs) | rātena | rātenu | rātenas | rātenu | |||||
dative (datīvs) | rātenam | rāteniem | rātenai | rātenām | |||||
instrumental (instrumentālis) | rātenu | rāteniem | rātenu | rātenām | |||||
locative (lokatīvs) | rātenā | rātenos | rātenā | rātenās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||