Definify.com
Definition 2024
raturus
raturus
Latin
Participle
ratūrus m (feminine ratūra, neuter ratūrum); first/second declension
- about to reckon
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ratūrus | ratūra | ratūrum | ratūrī | ratūrae | ratūra | |
| genitive | ratūrī | ratūrae | ratūrī | ratūrōrum | ratūrārum | ratūrōrum | |
| dative | ratūrō | ratūrō | ratūrīs | ||||
| accusative | ratūrum | ratūram | ratūrum | ratūrōs | ratūrās | ratūra | |
| ablative | ratūrō | ratūrā | ratūrō | ratūrīs | |||
| vocative | ratūre | ratūra | ratūrum | ratūrī | ratūrae | ratūra | |
References
- RATURUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)