Definify.com
Definition 2024
recitaturus
recitaturus
Latin
Participle
recitātūrus m (feminine recitātūra, neuter recitātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recitātūrus | recitātūra | recitātūrum | recitātūrī | recitātūrae | recitātūra | |
| genitive | recitātūrī | recitātūrae | recitātūrī | recitātūrōrum | recitātūrārum | recitātūrōrum | |
| dative | recitātūrō | recitātūrō | recitātūrīs | ||||
| accusative | recitātūrum | recitātūram | recitātūrum | recitātūrōs | recitātūrās | recitātūra | |
| ablative | recitātūrō | recitātūrā | recitātūrō | recitātūrīs | |||
| vocative | recitātūre | recitātūra | recitātūrum | recitātūrī | recitātūrae | recitātūra | |