Definify.com
Definition 2024
reclamaturus
reclamaturus
Latin
Participle
reclāmātūrus m (feminine reclāmātūra, neuter reclāmātūrum); first/second declension
- about to contradict
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reclāmātūrus | reclāmātūra | reclāmātūrum | reclāmātūrī | reclāmātūrae | reclāmātūra | |
| genitive | reclāmātūrī | reclāmātūrae | reclāmātūrī | reclāmātūrōrum | reclāmātūrārum | reclāmātūrōrum | |
| dative | reclāmātūrō | reclāmātūrō | reclāmātūrīs | ||||
| accusative | reclāmātūrum | reclāmātūram | reclāmātūrum | reclāmātūrōs | reclāmātūrās | reclāmātūra | |
| ablative | reclāmātūrō | reclāmātūrā | reclāmātūrō | reclāmātūrīs | |||
| vocative | reclāmātūre | reclāmātūra | reclāmātūrum | reclāmātūrī | reclāmātūrae | reclāmātūra | |