Definify.com
Definition 2025
redacturus
redacturus
Latin
Participle
redactūrus m (feminine redactūra, neuter redactūrum); first/second declension
- about to reduce
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | redactūrus | redactūra | redactūrum | redactūrī | redactūrae | redactūra | |
| genitive | redactūrī | redactūrae | redactūrī | redactūrōrum | redactūrārum | redactūrōrum | |
| dative | redactūrō | redactūrō | redactūrīs | ||||
| accusative | redactūrum | redactūram | redactūrum | redactūrōs | redactūrās | redactūra | |
| ablative | redactūrō | redactūrā | redactūrō | redactūrīs | |||
| vocative | redactūre | redactūra | redactūrum | redactūrī | redactūrae | redactūra | |