Definify.com
Definition 2024
rediturus
rediturus
Latin
Participle
reditūrus m (feminine reditūra, neuter reditūrum); first/second declension
- about to return
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reditūrus | reditūra | reditūrum | reditūrī | reditūrae | reditūra | |
| genitive | reditūrī | reditūrae | reditūrī | reditūrōrum | reditūrārum | reditūrōrum | |
| dative | reditūrō | reditūrō | reditūrīs | ||||
| accusative | reditūrum | reditūram | reditūrum | reditūrōs | reditūrās | reditūra | |
| ablative | reditūrō | reditūrā | reditūrō | reditūrīs | |||
| vocative | reditūre | reditūra | reditūrum | reditūrī | reditūrae | reditūra | |
Descendants
- Italian: redituro