Definify.com
Definition 2024
redundaturus
redundaturus
Latin
Participle
redundātūrus m (feminine redundātūra, neuter redundātūrum); first/second declension
- about to overflow
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | redundātūrus | redundātūra | redundātūrum | redundātūrī | redundātūrae | redundātūra | |
| genitive | redundātūrī | redundātūrae | redundātūrī | redundātūrōrum | redundātūrārum | redundātūrōrum | |
| dative | redundātūrō | redundātūrō | redundātūrīs | ||||
| accusative | redundātūrum | redundātūram | redundātūrum | redundātūrōs | redundātūrās | redundātūra | |
| ablative | redundātūrō | redundātūrā | redundātūrō | redundātūrīs | |||
| vocative | redundātūre | redundātūra | redundātūrum | redundātūrī | redundātūrae | redundātūra | |