Definify.com
Definition 2024
refutaturus
refutaturus
Latin
Participle
refūtātūrus m (feminine refūtātūra, neuter refūtātūrum); first/second declension
- about to repress
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | refūtātūrus | refūtātūra | refūtātūrum | refūtātūrī | refūtātūrae | refūtātūra | |
| genitive | refūtātūrī | refūtātūrae | refūtātūrī | refūtātūrōrum | refūtātūrārum | refūtātūrōrum | |
| dative | refūtātūrō | refūtātūrō | refūtātūrīs | ||||
| accusative | refūtātūrum | refūtātūram | refūtātūrum | refūtātūrōs | refūtātūrās | refūtātūra | |
| ablative | refūtātūrō | refūtātūrā | refūtātūrō | refūtātūrīs | |||
| vocative | refūtātūre | refūtātūra | refūtātūrum | refūtātūrī | refūtātūrae | refūtātūra | |