Definify.com

Definition 2024

reglutino

reglutino

Latin

Verb

reglūtinō ‎(present infinitive reglūtināre, perfect active reglūtināvī, supine reglūtinātum); first conjugation

  1. I unglue, unloose, separate
  2. I reglue (join together again)

Inflection

   Conjugation of reglutino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present reglūtinō reglūtinās reglūtinat reglūtināmus reglūtinātis reglūtinant
imperfect reglūtinābam reglūtinābās reglūtinābat reglūtinābāmus reglūtinābātis reglūtinābant
future reglūtinābō reglūtinābis reglūtinābit reglūtinābimus reglūtinābitis reglūtinābunt
perfect reglūtināvī reglūtināvistī reglūtināvit reglūtināvimus reglūtināvistis reglūtināvērunt, reglūtināvēre
pluperfect reglūtināveram reglūtināverās reglūtināverat reglūtināverāmus reglūtināverātis reglūtināverant
future perfect reglūtināverō reglūtināveris reglūtināverit reglūtināverimus reglūtināveritis reglūtināverint
passive present reglūtinor reglūtināris, reglūtināre reglūtinātur reglūtināmur reglūtināminī reglūtinantur
imperfect reglūtinābar reglūtinābāris, reglūtinābāre reglūtinābātur reglūtinābāmur reglūtinābāminī reglūtinābantur
future reglūtinābor reglūtināberis, reglūtinābere reglūtinābitur reglūtinābimur reglūtinābiminī reglūtinābuntur
perfect reglūtinātus + present active indicative of sum
pluperfect reglūtinātus + imperfect active indicative of sum
future perfect reglūtinātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present reglūtinem reglūtinēs reglūtinet reglūtinēmus reglūtinētis reglūtinent
imperfect reglūtinārem reglūtinārēs reglūtināret reglūtinārēmus reglūtinārētis reglūtinārent
perfect reglūtināverim reglūtināverīs reglūtināverit reglūtināverīmus reglūtināverītis reglūtināverint
pluperfect reglūtināvissem reglūtināvissēs reglūtināvisset reglūtināvissēmus reglūtināvissētis reglūtināvissent
passive present reglūtiner reglūtinēris, reglūtinēre reglūtinētur reglūtinēmur reglūtinēminī reglūtinentur
imperfect reglūtinārer reglūtinārēris, reglūtinārēre reglūtinārētur reglūtinārēmur reglūtinārēminī reglūtinārentur
perfect reglūtinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect reglūtinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — reglūtinā — — reglūtināte —
future — reglūtinātō reglūtinātō — reglūtinātōte reglūtinantō
passive present — reglūtināre — — reglūtināminī —
future — reglūtinātor reglūtinātor — — reglūtinantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives reglūtināre reglūtināvisse reglūtinātūrus esse reglūtinārī reglūtinātus esse reglūtinātum īrī
participles reglūtināns — reglūtinātūrus — reglūtinātus reglūtinandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
reglūtināre reglūtinandī reglūtinandō reglūtinandum reglūtinātum reglūtinātū

References

Etymology

From re- +‎ glutino

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /reˈɡluː.ti.noː/, [rɛˈɡɫuː.tɪ.noː]

Similar Results