Definify.com
Definition 2025
repugnaturus
repugnaturus
Latin
Participle
repugnātūrus m (feminine repugnātūra, neuter repugnātūrum); first/second declension
- about to oppose
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | repugnātūrus | repugnātūra | repugnātūrum | repugnātūrī | repugnātūrae | repugnātūra | |
| genitive | repugnātūrī | repugnātūrae | repugnātūrī | repugnātūrōrum | repugnātūrārum | repugnātūrōrum | |
| dative | repugnātūrō | repugnātūrō | repugnātūrīs | ||||
| accusative | repugnātūrum | repugnātūram | repugnātūrum | repugnātūrōs | repugnātūrās | repugnātūra | |
| ablative | repugnātūrō | repugnātūrā | repugnātūrō | repugnātūrīs | |||
| vocative | repugnātūre | repugnātūra | repugnātūrum | repugnātūrī | repugnātūrae | repugnātūra | |