Definify.com
Definition 2024
reuniturus
reuniturus
Latin
Participle
reūnītūrus m (feminine reūnītūra, neuter reūnītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reūnītūrus | reūnītūra | reūnītūrum | reūnītūrī | reūnītūrae | reūnītūra | |
| genitive | reūnītūrī | reūnītūrae | reūnītūrī | reūnītūrōrum | reūnītūrārum | reūnītūrōrum | |
| dative | reūnītūrō | reūnītūrō | reūnītūrīs | ||||
| accusative | reūnītūrum | reūnītūram | reūnītūrum | reūnītūrōs | reūnītūrās | reūnītūra | |
| ablative | reūnītūrō | reūnītūrā | reūnītūrō | reūnītūrīs | |||
| vocative | reūnītūre | reūnītūra | reūnītūrum | reūnītūrī | reūnītūrae | reūnītūra | |