Definify.com
Definition 2024
rigaturus
rigaturus
Latin
Participle
rigātūrus m (feminine rigātūra, neuter rigātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rigātūrus | rigātūra | rigātūrum | rigātūrī | rigātūrae | rigātūra | |
| genitive | rigātūrī | rigātūrae | rigātūrī | rigātūrōrum | rigātūrārum | rigātūrōrum | |
| dative | rigātūrō | rigātūrō | rigātūrīs | ||||
| accusative | rigātūrum | rigātūram | rigātūrum | rigātūrōs | rigātūrās | rigātūra | |
| ablative | rigātūrō | rigātūrā | rigātūrō | rigātūrīs | |||
| vocative | rigātūre | rigātūra | rigātūrum | rigātūrī | rigātūrae | rigātūra | |