Definify.com
Definition 2025
riva
riva
Italian
Etymology
From Latin rīpa. Doublet of ripa.
Noun
riva f (plural rive)
Related terms
Anagrams
Latin
Verb
rīvā
- first-person singular present active imperative of rīvō
References
- RIVA in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
Old Swedish
Etymology
From Old Norse rífa, from Proto-Germanic *rīfaną.
Verb
riva
Conjugation
<div class="NavFrame" width: 100%;">
Conjugation of rīva (strong)
| present | past | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | rīva | — | |||
| participle | rīvandi, -e | rivin | |||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | rīver | rīvi, -e | — | rēf | rivi, -e |
| þū | rīver | rīvi, -e | rīf | rēft | rivi, -e |
| han | rīver | rīvi, -e | — | rēf | rivi, -e |
| vīr | rīvum, -om | rīvum, -om | rīvum, -om | rivum, -om | rivum, -om |
| īr | rīvin | rīvin | rīvin | rivin | rivin |
| þēr | rīva | rīvin | — | rivu, -o | rivin |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | rīfs | rīvis, -es | — | rēfs | rivis, -es |
| þū | rīfs | rīvis, -es | — | rēfts | rivis, -es |
| han | rīfs | rīvis, -es | — | rēfs | rivis, -es |
| vīr | rīvums, -oms | rīvums, -oms | — | rivums, -oms | rivums, -oms |
| īr | rīvins | rīvins | — | rivins | rivins |
| þēr | rīvas | rīvins | — | rivus, -os | rivins |
Descendants
- Swedish: riva
Swedish
Etymology
From Old Swedish rīva, from Old Norse rífa, from Proto-Germanic *rīfaną.
Pronunciation
Verb
riva
Conjugation
Conjugation of riva
Related terms
- avrivning
- nedriva
- riva av
- riva isär
- riva itu
- rivning
- uppriva