Definify.com
Definition 2025
rotatus
rotatus
Latin
Participle
rotātus m (feminine rotāta, neuter rotātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rotātus | rotāta | rotātum | rotātī | rotātae | rotāta | |
| genitive | rotātī | rotātae | rotātī | rotātōrum | rotātārum | rotātōrum | |
| dative | rotātō | rotātō | rotātīs | ||||
| accusative | rotātum | rotātam | rotātum | rotātōs | rotātās | rotāta | |
| ablative | rotātō | rotātā | rotātō | rotātīs | |||
| vocative | rotāte | rotāta | rotātum | rotātī | rotātae | rotāta | |
References
- rotatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- rotatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- ROTATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “rotatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.